• Liecības

Pirms trīs gadiem mani sāka mocīt lēkmes — mani sāka kratīt, kļuva ļoti slikti, acis aptumšojās, rokas-kājas kļuva auksas...Šo stāvokli pašreiz ir grūti aprakstīt, — bija tāda sajūta, kā pirms nāves, ka tūlīt tūlīt dvēsele atstās ķermeni. Šīs lēkmes sāka atkārtoties aizvien biežāk un biežāk, mēs ar mammu pat līdz slimnīcai nevarējām aizbraukt — kļuva slikti, atgriezāmies mājās, izsaucām ātro palīdzību... Ātro palīdzību saucām vairākas reizes dienā... Bet ārsti nezināja, ko ar mani darīt... Visu izmeklēja, visu ko vien bija iespējams no medicīnas skatu punkta — viss bija kārtībā...Bet man kļuva aizvien sliktāk, es papildu sāku tievēt, 3-3,5 kilogrami nedēļas laikā. Āda un kauli, un acis pa pusi sejas. Mamma no manis kā no maza bērna nevarēja atiet... No sākumā ātrās palīdzības ārsts, bet pēc tam jau slimnīcas ārsts, kurš veica izmeklēšanu, teica, ka man apmēram ir tāda lieta: visticamāk slimībai nav medicīniska rakstura. Tev vajag iet uz baznīcu.

Slava Kunga, es atnācu uz baznīcu, dzīvu baznīcu, par mani aizlūdza, iesvaidīja ar eļļu, Kungs dziedināja... Lūk jau trīs gadus nav lēkmju... Esmu dziedināta! Rakstu to visu, pārlasu un nespēju noticēt, kas tas ar mani bija noticis. Un negribu nekur iet prom no Kunga — Viņš ir mana Klints, Izturīgais Tornis, mans Dziedinātājs. Visa Slava Kungam Tēvam un Viņa Dēlam Jēzum, «...ar Viņa rētām esmu dziedināta!!!»

Māsa Svetlana