• Liecības

Sveiciens visiem brāļiem un māsām!

Gribu padalīties ar jums ar jaunumiem par meitenīti, kurai tika savainota acs par kuru mēs aizlūdzām.

Vakar, 17.septembrī, mana dēlam Dāvidam palika 5 gadi. Mēs neplānojām organizēt lielus svētkus, bet pie mums ciemos bija ieradušies tikai tuvākie radinieki.

Pie mums ciemos bija ieradusies arī tā meitenīte Violeta ar savu mammu un no visas sirds atnesa Dāvidam vērtīgu dāvānu.

Vēl vērtīgāk mums bija tas, ka par tā notikuma pieminēšanu viņas mamma teica: «Nekas nav noticis un vairāk par to neatgādiniet.» Tikai padomājiet — tāda attieksme no cilvēkiem, kuru vienīgais bērns pārcieta TIK LIELU TRAUMU!!! Domāju, ka kristiešiem ir ko no tā pamācīties. Iespējams šie cilvēki neko nav dzirdējuši par Dieva žēlastību un svētību, bet ar savu dzīvi viņi parāda, kā tā ir jāparāda citiem.

Es personīgi esmu redzējusi metenītes abas acis. Viņa tās atver un aizver kad pati grib. Es neredzēju neko aizdomīgu. Divreiz nedēļā viņi brauc uz slimnīcu uz apskati un mājās pilina acis.

Tagad mēs vienkārši ar ticību gaidām to brīdi, kad noņems šuves un Kungs galīgi parādīs savu dziedināšanu — kad ārsti apstiprinās, ka viņas redze ir pilnībā atjaunojusies.

Es es teicu: Es neklusēšu, bet skaļi liecināšu par to, ko Kungs ir paveicis uzklausot svēto lūgšanas. Slava Viņa brīnumainajam Vārdam!

Lai Kungs jūs visus bagātīgi svētī un izpilda visas jūsu vēlmes.

Līdz tikšanās reizei.
brālis Aleksandrs un mana ģimene (Rostova pie Donas)