• Aizlūgšanas

Sveicināti!

Man ir 32 gadi. Esmu invalīde. Kļuvu par 1.grupas invalīdi pirms 4-5 gadiem. Ārsti brīdināja mammu, ka es diezin vai spēšu staigāt pati, tomēr...es jau gandrīz visu daru pati.
Es jau pati dodos uz veikalu, vispirms jau tāpēc, lai nopirktu barību kaķiem-bezpajumtniekiem (man patīk viņus barot)... Bet mana atmiņa... Mamma saka, ka es sākumā vispār viņu neatpazinu. Labi, atmiņa, lai strādātu ar datoru, ir palikusi. Es arī agrāk ļoti mīlēju strādāt ar datoru.
Agrāk es dzīvoju Kazahstānā (Balhašā, pēc tam ilgi Aktjubinskā). Un, kas ir interesanti, pilsētu Kazahstānā es atceros ļoti labi, bet Lipecku (Krievija)... no sākuma vispār neatpazinu.
Esmu piedevusi tam vīrietim, kura dēļ esmu tāda kļuvusi (mani uz gājēju pārejas ļoti stipri notrieca mašīna UAZ). Ar galvu es izsitu automašīnas priekšējo stiklu! (stikls ieplaisāja). Piedevu viņam, kad uzzināju, ka viņš ir «zaudējis» savu dēlu...un uzrakstīju iesniegumu, lai viņam noņemtu pienākumu mums maksāt naudu. Pēc dabas esmu labsirdīgs cilvēks...patīk visiem darīt labu...cilvēkiem un dzīvniekiem. Pašreiz es palīdzu tikai dzīvniekiem, kas palikuši bez mājām — baroju tos. Man ir Bībele un cita kristiešu literatūra. Nesen man pasniedza svēto vakarēdienu (mājās). Esmu kristīta... (mamma saka, ka mani bērnībā kristīja...bet es neatceros).
Ar mammu man ir problēmas... viņa nekad dzīvē nav mani uzslavējusi, mīļvārdiņos nav saukusi. Un tagad (es zinu) esmu viņai apnikusi.
Vēl (tas nekas, ka es tik daudz rakstu?)... esmu veģetāriete... (gaļu neēdu). Es kaut kā redzēju TV, cik mokpilni nogalina dzīvniekus, bet pēc tam to gaļu ēd cilvēki. Un es nolēmu... Viss! Nekad neēdīšu! Un vēl... problēma... domāju... satikšu es vīrieti, bet viņš noteikti ēdīs gaļu... man pat rokās ir nepatīkami turēt jēlu gaļu. Es domāju... cik gan ļoti dzīvnieks ir mocījies, kad ticis nogalināts!
Bet citādi jūtos labi! (kā invalīds). Es gandrīz vai «skrienu» pa ielu... (es viena pati dodos «pastaigāties»). Bet palielīties nav kam... Un, kas ir interesanti... es izeju pastaigāties tikai, lai pabarotu un padzirdītu dzīvniekus bezpajumtniekus (Lepickā patreiz ir liels karstums... lietus jau sen nav bijis). Kad es redzu, kā viņi ar lielu ēstgribu rij barību... jūtu, ka mani kaut kāds spēks paceļ (Kādam es to biju izstāstījusi, bet tie uzskatīja mani par muļķi).

(Piedodiet... ja kas... man vienkārši «izteikties» vajadzēja).

Lūdzu Jūs... aizlūdziet par mani (Jums ir vajadzīga mana fotogrāfija?).
Vēlos pēc iespējas ātrāk izveseļoties, apprecēties (vēlams ar veģetārieti), dzemdēt bērnu (es agrāk jau esmu bijusi precējusies, bērnu nav, tādēļ, ka viņš bija neauglīgs (viņš to zināja... piemānīja viņš mani)... ja būtu pateicis taisnību, tad būtu paņēmusi bērnu no bērnu nama. ... pa ne vienu vien. Un sapņoju... (varbūt tas ir muļķīgi)... būt bagātai... lai man būtu iespēja palīdzēt tiem, kam nepieciešams (skatos es internetā... cik daudz baznīcu lūdz materiālu palīdzību, bet... palīdzēt nevaru). Es arī agrāk... kad biju vesela, vienmēr devu naudu ubagiem.

Attiecības man ar mammu... droši vien nenokārtosies... es gribu dzīvot atsevišķi, bet... Un tā visu dzīvi... viņa nekad mani nav uzslavējusi, mīļus vārdus nav teikusi. Un tagad... es jūtu... esmu viņai apnikusi.

Olga