• No interneta

Sveicinu jūs dārgie!

Lūk šodien (18.12.2006) internetā pa tiešo atradu rakstu, kā es redzu, saistītu ar vēstījumu. Varbūt tas ir jāizvieto jūsu (mūsu) interneta lapā?

Lai Dieva svētība Jums!
Ar cieņu, br. Sergejs (Narva, Igaunija)

Interesants (savā ziņā) raksts. Tā oriģināls ir atrodams šajā saitē: http://www.vz.ru/politics/2006/12/18/61410.html

Sievieti par valdnieci

Kondolīza Raisa zaudē Hilarijai Klintonei – atšķirībā no viņas, valsts sekretāre nekad nav nodarbojusies ar publisku politiku

Lozungs«Sievetes valda pār pasauli» aizvien vairāk īstenojas dzīvē. Lielākā daļa amerikāņu piekrīt tam, lai 2008.gadā galveno Baltā nama krēslu ieņemtu daļā dzimuma pārstāve. Pirms gada — sieviete ienāca Elizejas pilī Francijā. Tādā veidā jau pēc diviem gadiem «Lielā astoņnieka» samitā lēdijas — valsts vadītājas var ieņemt trīs vietas, salīdzinot ar to, ka tagad G8 ir tikai viena sieviete Angela Merkele.

Amerika valsts prezidenta amatā ir gatava ieraudzīt sievieti. Par to sabiedriskā viedokļa noskaidrošanas aptaujas rezultātā ir paziņojuši 55% ASV iedzīvotāju un tas ir nopublicēts žurnālā Newsweek. Pretējās domās ir 35% aptaujāto.

Klintones konkurente

«Pagājušā gada beigās pirmo reizi vēsturē sieviete kļuva par Āfrikas valsts vadītāju». No daiļā dzimuma pārstāvēm kā galveno pretendentu dalībai ASV prezidenta vēlēšanām 2008.gadā visbiežāk min bijušās Amerikas pirmās lēdijas senatores Hilarijas Klintones vārdu. Tieši puse no aptaujas dalībniekiem paziņoja, ka gribētu viņu redzēt kā Demokrātiskās partijas kandidāti.

Sieviete, kura var būt par konkurentu Klintonei, tiek minēta tagadējā ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa. Tā ir pirmā afroamerikāniete, kura kļuvusi par prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos, un kurai, vadot Valstsdepartamentu, pašreiz ir pats augstākais reitings starp visiem Džordža Buša administrācijas locekļiem.

Pie tam, uz jautājumu par to, vai ASV savā pastāvēšanas vēsturē ir gatava pirmajam afroamerikāniskas izcelsmes prezidentam, apstiprinoši atbildēja 56%. Pretējās domās 30%.

Uz šo brīdi pilnīgi visi prezidenti ASV prezidenti ir bijuši baltie vīrieši. Pirmo reizi sievietes sāka piedalīties priekšvēlēšanu sacensībās tikai pagājušā gadsimta otrajā pusē. Tomēr viņas izvirzīja mazas partijas. Pēdējo reizi tas notika 2000.gadā, kad par Balto namu cīkstējās afroamerikāniete Monika Murheda, Vispasaules darba partijas līdere. Par viņu nobalsoja 0,002% vēlētāju.

Pie tam lozungs «Sievieti – par prezidentu!» jau ilgu laiku amerikāņiem imponē. Piemēram, jau 2000.gadā telekompānijas NBC un avīzes Wall Street Journal kopējā aptauja parādīja, ka 87% amerikāņu ir gatavi nobalsot par sievieti. Bet 1999.gadā (respektīvi, pusotru gadu pirms vēlēšanām, kā arī tagad) apstiprinoši uz šo jautājumu atbildējuši 91% amerikāņu.

Tomēr, patreiz ne Hilarija Klintone, ne Kondolīza Raisa nav oficiāli paziņojušas par savām ambīcijām uz prezidenta amatu. Bet pašiem amerikāņiem ir grūti nosaukt tā cilvēka vārdu, kurš, pēc viņu domām, kļūs par prezidentu. Saskaņā ar dienesta Gallup novembra aptauju 38% respondentu uz šo jautājumu ir atbildējuši «nezinu». Pēc «nezinu» otro vietu ir ieņēmusi Hilarija Klintone – 15%, Kondolīza Raisa ieguvusi 2%.

Eksperti pieņem, ka Raisa zaudē Klintonei, tādēļ ka atšķirībā no pēdējiem valsts sekretāriem viņa nekad nav nodarbojusies ar publisku politiku un pagaidām viņai nav savas priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanas avotu.

Cienījams amats sievietei

Pašreiz pasaulē ir sešas sievietes-prezidentes. Visilgāk no tām valda Īrijas vadītāja Mērija Makalisa – kopš 1997.gada. Divus gadu vēlāk par Latvijas prezidenti kļuva Vaira Vīķe-Freiberga. 2000.gadā par Somijas prezidenti kļuva Tarja Halonena. Filipīnas pēdējos piecus gadus vada Glorija Makapagala Arroijo.

Pagājušā gada beigās pirmo reizi vēsturē sieviete kļuva par Āfrikas valsts vadītāju – Helēna Džonsona-Serlifa kļuva par Libērijas prezidenti, bet šī gada sākuma Mišela Bačeleta tika ievēlēta par Čīles galveno valsts sekretāri.

Vēl pasaulē ir trīs valdošas karalienes– Elizabete II (Lielbritānija un Ziemeļīrija), Beatriksa (Nīderlande) un Margarete ІІ (Dānija).

Bez šīm, sešas sievietes ir valdības vadītājas. Kopš 1999.gada Bermudu salu Ministru kabinetu vada Dženifera Smita. Gadu vēlāk Jaunzēlandes valdību sāka vadīt Helēna Klarka.

Pagājušajā gadā par Santome un Prinsipi (bijusī Portugāles aizjūras province, kura neatkarību ieguva 1975.gadā) premjerministri kļuva Marija do Karmi Silveria, bet Vācijā vēlēšanās uzvatēja Angela Merkele.

Šajā gadā sieviešu premjerministru rindas papildināja arī Portiei Simpsone Millere (Jamaika) un Han Mjun Suk, kura kļuva par vēsturē pirmo sievieti-premjeri Dienvidkorejā.

2007.gada martā sieviete var kļūt par Francijas vadītāju– par sociālistu kandidātu Elizejas pilī kļuva 54 gadus vecā Segolena Ruajala. Pašreiz pēc sabiedriskās domas aptaujām viņa ievērojami apsteidz savu konkurentu, pašreizējo Iekšlietu ministrijas vadītāju Nikolā Sarkozī.

Tādā veidā, nav izslēgts, ka jau pēc diviem gadiem „Lielā astoņnieka” klubā vīriešiem nāksies sarūmēties. Ja šajā gadā G8 bija tikai Angele Merkele, tad 2008.gadā viņa var „veidot pasaules politiku” kopā ar daiļā dzimuma pārstāvēm no ASV un Francijas.

(Teksts: Kirils Komarovs)